Dzeja?

siltums

sirdi plosošs

aptver manu sirdi

Tālums

dažbrīd gaistošs

pārņem manu bildi

nebeidzama jūra pārskalo skumju smiltis

savācot pelēkos gliemežvākus

un izsviežot zaļākās jūras zāles

lai būtu cilvēkiem glābiņš

meitene

matiem kā magoņu lauks

jūrā met savas varavīksnes krelles

pieveicot vientulības varenās alkas

bet vai ar to ir gana?

nevajag ne jūras zāles, ne krelles krāsainās

Ticībā

lūk, tur slēpjas mūsu spēks