Paņemt riteni un doties tālu prom vasarā.. Prom no pilsētas kņadas, prom no cilvēku bara, prom no dūmakas, prom no daudzstāvu ēkām, prom no ielām, prom no luksofora gaismām, prom no nejaušībām, prom no mājām...
Atrodot informāciju, ko tik ilgi esi meklējis, īsti vairs nezini, ko ar to iesāk. Kā tas var būt, ka tik ļoti piederīga jūtos kādai brīnišķīgai, vecai mājai? Tā ir gadsimteņu sajūta. Liekas, ka esi šeit bijis, dzīvojis, jutis. Sajūta tāda, ka esi daļiņa no tā visa. Pēc iespējas ātrāk gribu redzēt fotogrāfijas, kā tur izskatījies iepriekš, jo man ir savas vīzijas, savas sajūtas. Kaut kas dvēselisks..
Dejā izpaužas mana dvēsele, bet kā man to atrast?
Filosofiskais uznāca man šodien. Bet tā vajag. Déjà vu sajūtas katram piedzīvot ir citādi, bet tik mistiski patīkami.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru