Un klāt jau ir novembris... Teikšu godīgi - viens no maniem vismīļākajiem mēnešiem, jo, manuprāt, šajā mēnesī savācās visas Latvijas un latviešu emocijas kopā. Tas ir tāds mistisks laiks, kad pat gaisā ir jūtams latviskums. Pavisam nesen abi ar brāli netīšām (lai gan kas ir netīšām) mammai teicām, ka ir sajūta, ka ir karš - tāds karš, par kuru mācījāmies no vēstures grāmatām - cīņa par Latviju, par mums - latviešiem. Īpaši pastaigājoties pa mežu, sajūta, ka te pat kaut kur skrien mūsu karavīri, kas ticēja un tic vēl jo projām.
Šoreiz neko daudz negribu rakstīt. Emocijas, lai runā pašas. To ir daudz. Vakar tīri nejauši (atkal "nejauši") nokļuva uz Mārtiņa Brauna koncertu, kur viņam palīdzēja Niks Matvejevs. Fantastisks koncerts ar īstām emocijām. Braunam ir talants, ko, manuprāt, mēs jaunā paaudze vēl neesam novērtējuši. Šodien man skan tikai Brauns.
Par Latviju, latviešiem, mīlestību un ticību! Iededz šovakar svecīti.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru