Mīļākais

Es Tevi gribu

Cik labi, ar tevi var neizlikties,

Es tikai ar tevi gribu tikties,

Es gribu, lai tikai tu manī skaties, -

Kad tu manī skaties, es esmu patiess.

Kad tu manī skaties, es esmu patiess,

Mūsu dzīvē vēl simtiem vilcienu aties.

Un tūkstošiem jūdžiem būs jāiet vēl kājām

Un varbūt bez ūdens, bez sāls un bez mājām.

Bez ceļa, bez ūdens, bez sāls un bez mājām.

Man liekas, mēs tūkstošiem jūdžu jau gājām.

Tavs skatiens bija traks, un tavs skatiens bij prātīgs,

Tavs augums kā rudzu maize bij sātīgs.

Tavs augums kā rudzu maize bij sātīgs,

Tā zeme, ko min tavas kājas, man patiks,

Pat sviedriem un asinīm saindēta,

Tā zeme, ko min tavas kājas, būs svēta.

Šī zeme, ko min tavas kājas, būs svēta.

Balti ķirši un sarkanas rozes zied sētā.

Kā laiku un telpu, un bezgalību

Es tevi gribu.

/Imants Ziedonis/

P.S. Šis dzejolis ir ierakstīts manā grāmatiņā jau kopš 2006.gadā. Un pat šobrīd - nekas nav mainījies.