Saruna ar sevi - visvērtīgākā

Baltā kleita

Karstums.
Neiedomājams karstums.
Es smoku. Es ķeros pēc gaisa.
Bet ieķeros elles lokos.
Arvien dziļāk un dziļāk krītu tur iekšā.
Mana baltā kleita mani dedzina.
Tajā nav gaisa, tā nepalīdz.
Tā līp pie miesas, nevaru to noraut.
Es vēlos elpot.
Es gribu sajust lietu uz savas sakarsušās miesas.
Atsvaidzināties, apklust, pierimt.
Karstums.
Neiedomājams karstums.
Pēkšņi iekliedzas dzērves.
Es satrūkstos.
Pavisam viegli novelku savu balto kleitu,
Atraisu savu bizi, ievelku dziļi elpu
un ienirstu dzidrajā ezera ūdenī.
Būs negaiss.
Tas apslāpēs karstumu, manu karstumu.