trešdiena, 2012. gada 1. augusts

Tur kaut kam ir jābūt

Simt jaunu domu dod viens mirklis.
Visu dzīvi ietvert spēj viens mirklis,
Tūkstoš mirkļu ikkatrā dienā –
Vai tu redzi, cik tu bagāts esi!

/Rainis/

Mans mirklis šoreiz bija manas brīvdienas, ilgi gaidītās brīvdienas. Un tos mazos, maģiskos mirkļus, kurus tu pavadi kopā ar savējiem nekad, nekad neatsvērs nauda vai citas mantiskās vērtības.

Gēte ir teicis, ka "daba – vienīgā grāmata, kurā katra lappuse ir dziļa satura pilna". Lai vai kā man patiktu pilsēta un tās čaboņa, dunēšana un pārpilnība, tomēr lauki ir tā vieta, kur es spēju smelties enerģiju un spēku. Ir nepieciešams tas dabas klusums, dabas vērošana. Miers, pilnīgs miers tad pārņem mani.

Un tomēr man jāsaka, ka Latvijas daba ir mans spēka elements. Vidzeme. Vienmēr mīļākā vieta būs Vidzeme. Valkas apkārtne, Ērģeme.

                                                  Brīvdienu sākums - ideāls laiks

                                                            Omulīgā viesu mājiņa

                                                                   Patīkamie sīkumi

                                                                 Patīkamie sīkumi 2

  Mazliet pamakšķerējām, bet ne zivis jeb tas saucās, ka arī gliemežvāki uzķeras uz spininga ( un jā, pirmo reizi dzīvē redzēju, kā tas gliemezītis kustina savus gliemežvākus)

                                  Patīkami mistiskais vakars ar aukstu baltvīnu no māla krūzītes

                                                                Ierodamies Ērģemē

                                           Starp priedītēm lasām grāmatas un sauļojamies

                                                                             Vecā aka

                                                                  Patīkamie sīkumi 3

                                                                     Ozolos ir spēks

                                                    Viens vienīgs rudzu lauks visapkārt

                                      Patīkamie sīkumi 4 jeb pastaigā atrastās rudzu puķes

                                                                 Turpinām staigāt

                                                            Saulriets - karstais svētavots

                                                                 Pirtiņa ar savu šarmu

                                                                Izķeram visas dīķa zivis

              Zem šī ozola pirms 20 gadiem kopā ar mammu viegli zvilnējām, kad pēkšņi mums uzbruka "neliels" bišu bars

                                                                 Ak, daba, daba, daba!




Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru