Līgo un Jāņu pēcgarša

Ikdienas dzīvē latvietis latvieti pārprot, nosoda un pat apkaro, bet, lasot dainas un mūsu izcilāko dzejnieku darbus, mēs jaušam, ka, par spīti mūsu savrupībai un mūsu eža kažociņam, kaut kas mūsos ir kopīgs, un šis kopīgais nezūdamais īpašums mūs paglābs no bojāejas, ja mēs to sargāsim tīrās un stiprās rokās. /Zenta Mauriņa/

Latviskākie svētki ir pagājuši. Uzskatu, ka lieliski pagājuši. Galvenais iemesls - atkal ieguvu TO sajūtu. Cik patīkami un sirdij silti bija skatīties, ka visi Līgotāji ir tērpušies tautastērpos un izskatās vienlīdz skaisti. Es jau teicu, ja man būtu teikšana, arī tagad cilvēki Latvijā staigātu tautastērpos. Tajos slēpjas spēks. Īpaši jostās, tās ieaustajos rakstos. Iedomājos, ka varbūt turpmāk savā garderobē ir jāievieš jostas, nevis tā jāatstāj pūralādē.
Un arī šovakar ir patiešām jauks un patīkams vakars - riet saule un man blakus stāv manas Jāņos saplēstās pastalas. Bet nekas. Nekas jau nav mūžīgs. Toties ir laba sajūta, tāda laba svētku pēcgarša. Jā, tieši tagad.

 (Fotogrāfijas ir Ivetas Vaivodes, kas domātas "Madara Cosmetics". Manuprāt, tajās arī ir noķerta latvietība)