Dzeltens tauriņš apkārt lidinās,
Baltie gubu mākoņi visur zibinās.
Visu klāj dziļi balts sniegs,
Kas vizuļojas spožajā saulītē.
Vai domājat, ka tas ko sajaucis,
Ka ziemā jau iznācis ir ārā?
It nemaz - tam salti nav ne nieka,
Tas pats sev apkārt rada prieku,
Ielīksmo tas katra sirdi,
Sniedz jums spaiņus ziedu medu.
Šo ziedu medu tas ilgi vācis,
Lai liktu lidot arī tiem, kas aizmirsuši kā.
Nav ziemā lielāka prieka par tauriņu,
Kas kausē apkārt lāstekas.
Nesteidzies, mazo dzeltenīt -
Vēl garš ceļš tev priekšā,
Un būs tev vajadzīgs vēl medus daudz,
Bet mēs tev ticam - tici sev,
Lido - lido tālu un uz augšu,
Sasniedz savu eņģeļzvaigzni.
Miers mīt tevī okeāna mērā,
Uzticies tiem diviem, kas tevi vēro un apkārt mīt.
Ak, cik skaista tauriņziema!
(2010.gads, Kriksim)
Mirklis
Nav nozīmes laikam,
jo tā nemaz nav.
Ir tikai mirklis
Mūsējais
Kas nebeidzas nekad.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru