Bet tikai kājas.
Nejūtot sāļo skumju ūdeni savā mutē. Tikai sajūtot ūdens smaržu - cik ļoti tas kož nāsīs, cik ļoti tas vēlas tevi ievilkt sevī, cik ļoti tam vajag tevi izgaršot, sagaršot, pārgaršot.
Bet tu cel savu galvu arvien augstāk un augstāk, un augstāk un augstāk. Bet ūdens jau ir ieķēries tavu kāju pirkstos ar savām tumši zilajām ķēdēm un velk, un velk, un velk.
Tu pretojies. Bet klusē.
Klusums. Pilnīgs klusums.
Bet tevi velk.
Klusums.
Velk.
Klusums.
Velk.
Cik ilgi tevi vilks, un cik ilgi tu klusēsi?
Tu turpinu turēt galvu uz debesīm pavērstu.
Bet klusē. Ne skaņas. Ne domas tavā galvā.
Tikai muskuļi pretojas.
Vai tu vēl vispār eksistē?
Kur tu esi? Kur ir tavs gars?
Tavas potītes vairs nav redzamas. Bet tu?
Vai tu sevi redzi, vai spēj palūkoties uz sevi?
Tev atņemt var visu, kājas, rokas, galvu - ķermeni, bet ne tavu garu.
Cīnies. Spītē.
DARI!
NEPADODIES!
Katru dienu var nākties mērcēt kājas skumju jūrā.
Bet vai ir vērts tai padoties?
Izvēle ir tava.
Tikai tava - pareizā.
NAKTS PĀRDAUGAVĀ
Nāc, es tevi vedīšu mājās.
Tramvajs kā piedzēries kuģis noauļo pārdesmit pēdējos metrus, pagriežas asi – lai braucēji krīt no krēsliem un pamostas –, atvēris durvis, ielaiž vagonos tumsu.
Pēc lietus mirdz slapjie bruģakmeņi, vēlīgi vārtus ver aptieka, slimnīca, trakomāja un kapi. Veikalu skatlogos rūķi un perfektas virtuves iekārtas, mēs tām paiesim garām.
Visu nakti spuldzes blāvajā gaismā kāds sēž pie kioska, alu dzer un vēlīniem pircējiem atņem naudu. Tu viņam iedosi cigareti, un viņš mums malciņu ielies.
Mana ieliņa pēkšņi pārtrūkst milzīgas šosejas priekšā, pēdējā brīdī mēs iesprūkam kāpņu telpā. Tur balti kaķi staigā pa sienām, uz grīdas kraukšķ tukšas ampulas, koku zari attaisa logu un viegli skrubina notriepto stiklu.
Visas istabas gluži tukšas, krāsaini stari uz griestiem un sienām rāda mums kino – tur tumšā kļava aiz loga izstaipās caurā miegā, tur pagalma dobēs dīgst zāle, mans vectēvs, izmeties baltā kreklā, sēž uz grīdas un mizo ābolus.
Stari satumst, māja apstājas tumsas tuneļa vidū. Aizmiedz, tālāk tev jāiet vienam.
/K.Vērdiņš/
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru